2026. gada februārī pētījuma“Korporatīvā identitāte digitālajā laikmetā: digitālās transformācijas ietekme uz korporatīvās identitātes pārvaldību un stratēģijas veidošanos” (nr. LU-BA-PA-2024/1-0023) ietvaros pētnieku grupa Prof. Tatjana Volkova, Asoc. Prof. Didzis Rūtītis, Mg. oec. Marta Kontiņa, MBA, Mg. oec. Eduards Aksjonenko, Prof. Anda Batraga, Prof. Jeļena Šalkovska un Mg. oec. Liene Kaibe – attālināti prezentēja divus zinātniskos pētījumus starptautiskajā konferencē The International Conference on Sustainable Practices in Business and Technology (ICSPBT’2026), kas norisinājās Omānā.  

Konference pulcēja pētniekus un praktiķus no dažādām valstīm, fokusējoties uz ilgtspējīgas uzņēmējdarbības, digitālās transformācijas un inovāciju jautājumiem. Abi prezentētie pētījumi tapuši minētās pētnieku grupas sadarbībā un kalpo kā pamats turpmākajai KI–DT–Ilgtspējas ietvara pilnveidei un praktisko vadlīniju izstrādei mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) sektoram. Abu pētījumu zinātniskie raksti ir apstiprināti publicēšanai ar Scopus indeksāciju. 

Foto no E.Aksjoņenko personīgā arhīva 

Patērētāju e-lojalitāte digitālajā vidē un tās nozīme korporatīvās identitātes pārvaldībā 

Pirmajā pētījumā – Consumer e-loyalty in the digital environment as a factor in corporate identity management and strategy development” tika analizēts, kā e-lojalitātes rīki digitālajā vidē ietekmē korporatīvās identitātes  pārvaldību un stratēģijas attīstību mazumtirdzniecības sektorā. 

Pētījums tika īstenots ar mērķi analizēt e-lojalitātes instrumentu izmantošanu un izstrādāt priekšlikumus to pilnveidei, balstotiespamatojoties gan  uz teorētiskajā literatūrā paustajām atziņām, gan uz digitālā mārketinga ekspertu intervijām.  

Pētījumā tika uzsvērts, ka: 

  • Konsekventa un stratēģiski pārvaldīta korporatīvā identitāte paaugstina uzņēmuma  reputāciju, klientu uzticēšanos un e-lojalitāti;
  • Digitālo kanālu integrācija (mājaslapa, mobilā lietotne, e-pasts) ir būtiska klientu apmierinātības nodrošināšanā;
  • E-lojalitātes programmas mazumtirdzniecībā bieži ir līdzīgas, tāpēc diferencēšana kļūst par būtisku konkurētspējas faktoru. 

Empīriskie rezultāti apstiprināja, ka e-lojalitātes rīku attīstīšana un uzlabošana, īpaši salīdzinājumā ar konkurentiem, var veicināt klientu apmierinātību un uzņēmuma konkurētspēju. 

Foto no E. Aksjoņenko personīgā arhīva 

KI–DT–Ilgtspējas ietvara validācija četrās industrijās 

Otrais pētījums – Integrating Corporate Identity, Digital Transformation and Sustainability in SMEs: Expert-Based Validation and Refinement of a Conceptual Framework – bija veltīts jaunizveidotā Korporatīvās identitātes–Digitālās transformācijas–Ilgtspējas (KI–DT–Ilgtspējas) ietvara empīriskai validācijai MVU sektorā. 

Pētījums pamatojās uz 16 padziļinātām, daļēji strukturētām intervijām ar MVU vadītājiem, kuri tika sadalīti četrās grupās, pārstāvot dažādas industrijas: 

  • IT un digitālo risinājumu pakalpojumi;
  • Profesionālie un finanšu pakalpojumi;
  • E-komercijas mazumtirdzniecības uzņēmumi;
  • Radošās un kultūras industrijas. 

Kā aprakstīts zinātniskajā rakstā, eksperti novērtēja deviņas korporatīvās identitātes dimensijas, analizējot to nozīmīgumu un faktisko īstenošanu uzņēmumu ikdienas procesos, kā arī to sasaisti ar digitālajām tehnoloģijām un ilgtspējas praksēm.  

Pētījuma rezultāti parādīja, ka: 

  • Stratēģiskā pozicionēšana un klientu apkalpošanas kultūra ir konsekventi nozīmīgas dimensijas visās industrijās;
  • Korporatīvā struktūra un ilgtspējas jautājumi bieži uzrāda lielākās atšķirības starp nozīmīgumu un faktiskās ieviešanas līmeni dažādās industrijās;
  • Digitālās transformācijas efektivitāte ir cieši saistīta ar korporatīvās identitātes loģiku un tās saskaņotību ar tehnoloģiju izvēli. 

Pamatojoties uz ekspertu validāciju, iepriekšējais saturs tika pilnveidots un nostiprināts kā KI–DT–Ilgtspējas ietvars, kas kalpo kā praktisks instruments MVU stratēģiskās attīstības atbalstam. 

Ekspertu ieguldījums un praktisko vadlīniju izstrāde MVU sektoram 

KI–DT–Ilgtspējas ietvara empīriskā validācija un pilnveide tika īstenota ciešā sadarbībā ar nozares ekspertiem un uzņēmumu pārstāvjiem. Izsakām pateicību visiem interviju dalībniekiem par profesionālo ieguldījumu, kritisko izvērtējumu un praktiskajiem ieteikumiem, kas būtiski stiprināja ietvara piemērojamību MVU vidē. 

Pētījumā pārstāvētas tika iepriekš minētās četras industriju grupas: Radošās un kultūras industrijas, Profesionālie un finanšu pakalpojumi, IT un digitālo risinājumu pakalpojumi, un uz E-komerciju orientētie MVU. Svarīgi uzsvērt, ka pētījumā netiek izcelts konkrēts uzņēmums vai individuāli rezultāti – secinājumi ir analizēti un apkopoti apkopotā veidā, atklājot kopējās tendences, ekspertu ieteikumus un padziļinātu interviju rezultātus starpindustriju griezumā. 

Intervijās piedalījās šādi eksperti un uzņēmumu/produktu pārstāvji (apkopots jauktā veidā): Gundega Skudriņa (Skudras Metropole); Reinis Smiltenis (Those Guys Lighting); Elizabete Palasiosa (STORY HUB); Jekaterina Novicka (Orients); Līva Andžāne (Individuals); Kārlis Džeriņš (privātie konsultāciju pakalpojumi, t.sk. revīzija); Liene Grenevica (Roadgames, Draugiem Group); Mārtiņš Rungainis (Sorsera); Aigars Muižnieks (ps.lv); Dace Leimane (Tru:De); Ansis Kļaviņš (Gandrs); Valters Vestmanis (Neatkarīgais Investors); Māra Lieplapa (PLŪKT). 

Ekspertu iesaiste nodrošināja starpindustriju skatījumu uz korporatīvās identitātes, digitālās transformācijas un ilgtspējas mijiedarbību MVU kontekstā, ļaujot izstrādāt empīriski pamatotu un praktiski izmantojamu korporatīvās identitātes pārvaldības ietvaru. 

Papildus intervijās piedalījās arī vairāki pieredzējuši eksperti un uzņēmumu pārstāvji, kuri izvēlējās palikt anonīmi. 

Pamatojoties  uz validēto KI–DT–Ilgtspējas ietvaru un iegūtajām ekspertu atziņām, šobrīd tiek izstrādātas praktiskas vadlīnijas MVU sektoram. To mērķis ir pārveidot empīriskos secinājumus strukturētā, uzņēmumiem izmantojamā instrumentā. 

Vadlīniju izstrādes procesā tiek: 

  • Sistematizētas un precizētas 9 korporatīvās identitātes dimensijas;
  • Integrēti digitālās transformācijas un ilgtspējas aspekti vienotā stratēģiskā loģikā;
  • Izmantoti starp-industriju pārbaudīti piemēri un praktiski novērojumi no intervijām;
  • Veiktas konsultācijas ar sadarbības partneriem un nozares ekspertiem;
  • Nodrošināta metodoloģiska un saturiska pilnveide pētnieku komandas ietvaros. 

Plānotās vadlīnijas tiek veidotas kā pašpārbaudes un attīstības dokuments ar konkrētiem ieteikumiem, kas palīdzēs MVU: 

  • Izvērtēt korporatīvās identitātes brieduma līmeni;
  • Saskaņot korporatīvo identitāti ar digitālajām iniciatīvām;
  • Integrēt ilgtspējas principus stratēģiskajā vadīšanā;
  • Uzlabot  uzņēmumu konkurētspēju un ilgtermiņa noturību. 

Īpaša uzmanība pievērsta Latvijas MVU kontekstam, vienlaikus saglabājot ietvara un vadlīniju potenciālu plašākai piemērošanai citās valstīs un nozarēs. Vadlīnijas pieejamas ŠEIT!

 Pētniecības grantu konkursi ir viena no aktivitātēm, kas tiek īstenota saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 5. decembra  noteikumiem Nr. 721 “Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.2. reformu un investīciju virziena “Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana” 5.2.1.r. reformas “Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma” 5.2.1.1.i. investīcijas “Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti” otrās kārtas “Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti” īstenošanas noteikumi”. Granti tiek piešķirti no Atveseļošanas fonda un valsts budžeta līdzekļiem un administrēti Ministru kabineta noteikumos paredzētā LU un BA kopīgā projekta “Latvijas Universitātes iekšējā un ārējā konsolidācija” (Nr.5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/007) ietvaros. Projekta kopējais īstenošanas laiks ir līdz 2026. gada 31. maijam. 

Dalīties