LU konference
Līdztekus profesionālajām zināšanām arvien lielāka nozīme ir arī citām kompetencēm, kas palīdz veiksmīgi strādāt mainīgā un tehnoloģiski attīstītā vidē. Kādas ir piecas galvenās prasmes, ko darba devēji šobrīd visvairāk sagaida no jaunajiem speciālistiem?
1. Digitālā pratība
Digitālās prasmes kļuvušas par pamata prasību gandrīz ikvienā profesijā. Starp tām ir, piemēram, prasme atrast informāciju, strādāt ar biroja programmatūru, izmantot e-pakalpojumus un ne tikai.
Asociācijas “Fintech Latvija” vadītāja Tīna Lūse norāda, ka daudzās jomās, tostarp finanšu tehnoloģijās, pieaug pieprasījums pēc cilvēkiem, kas prot strādāt kopā ar mākslīgo intelektu – formulēt uzdevumus, pārbaudīt tā sniegto atbilžu pareizību un saprast, kur tehnoloģijai var uzticēties un kur ne.
To uzsver arī Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga: “Mākslīgais intelekts ir tikai rīks. Ir jāprot darboties ar to prasmīgi – tā, lai savu darbu varētu izdarīt efektīvāk, ātrāk, tomēr vienlaikus ir jāspēj izvērtēt arī tā sniegtās atbildes.”
Tāpat digitālā pratība ietver arī izpratni par datu drošību – prasmi atpazīt iespējamos apdraudējumus, droši rīkoties ar informāciju un ievērot citus kiberdrošības pamatprincipus.
Kā norāda Latvijas Universitātes Banku augstskolas dekāne Inese Muzikante, pieaugot digitālo risinājumu izmantošanai uzņēmumos, arvien nozīmīgāka kļūst arī prasme pārvaldīt ar tehnoloģijām un informācijas drošību saistītos riskus. Viņa norāda, ka šīs kompetences var padziļināti apgūt arī studiju procesā, tostarp LU Banku augstskolas maģistra studiju programmā “Kiberdrošības pārvaldība”.
2. Kritiskā domāšana
Kā norāda Lūse, mākslīgā intelekta sniegtās iespējas ir viens no aspektiem, kas paceļ latiņu cilvēciskajām prasmēm, tostarp kritiskajai domāšanai.
“Kritiskā domāšana, ētiskais spriedums, radošums un spēja pieņemt lēmumus neskaidros apstākļos kļūst par konkurences priekšrocību, jo šīs prasmes tehnoloģijas neaizstāj,” uzsver eksperte.
Arī problēmu risināšanā darba devēji arvien vairāk novērtē nevis tikai spēju atrast ātru atbildi, bet gan prasmi izprast problēmas cēloņus, saskatīt kopsakarības un piedāvāt pamatotu risinājumu.
3. Komunikācija un spēja sadarboties
Kā norāda ekspertes, darba devēji aizvien augstāk vērtē arī komunikācijas un sadarbības prasmes. Tās ir svarīgas visās jomās, jo liela daļa cilvēku strādā komandās, kurās jāspēj sadarboties ar atšķirīgas pieredzes, profesiju un komunikācijas stilu kolēģiem.
Tādēļ spēja skaidri izteikties, pamatot savu viedokli, uzklausīt citus un atrast kopīgu risinājumu var būt tikpat nozīmīga kā tehniskās zināšanas.
4. Patstāvība un spēja redzēt vairākus soļus uz priekšu
“Darba devēji sagaida, ka jaunais speciālists spēs ne tikai saņemt un izpildīt uzdevumus, bet arī patstāvīgi organizēt savu darbu, aktīvi un kvalitatīvi noteikt prioritātes un plānot trīs–četrus soļus uz priekšu,” norāda Selga.
Šī prasme ir svarīga daudzās jomās – gan projektu un uzņēmumu vadībā, gan finansēs, kur pieņemtajiem lēmumiem var būt ilgtermiņa sekas.
Vienlaikus patstāvība nenozīmē tikai darbošanos vienatnē. Tā ietver arī spēju laikus pamanīt, kad nepieciešama papildu informācija, ekspertu iesaiste vai komandas lēmums.
5. Gatavība nepārtraukti mācīties
Ekspertes kā vienu no svarīgākajām nākotnes prasmēm izceļ vēlmi mācīties visa mūža garumā. To uzsver arī Muzikante.
“Gan Latvijā, gan citviet pasaulē darba devēji arvien vairāk novērtē cilvēkus ar mūžizglītības domāšanu – gatavību nepārtraukti pilnveidoties, apgūt jaunas zināšanas un pielāgoties pārmaiņām. Savā ziņā tas ir attieksmes jautājums, un cilvēkiem, kuriem piemīt šāda domāšana, būs lielākas iespējas veiksmīgi attīstīties profesionālajā dzīvē,” norāda Muzikante.
Tikmēr Selga norāda, ka darba tirgū priekšrocība ir speciālistiem, kuri spēj apvienot vairāku jomu zināšanas. Piemēram, finanšu zināšanas var papildināt ar kompetenci tehnoloģijās, datu analīzē, jurisprudencē vai uzņēmējdarbībā.
“Darba devēji augstu vērtē speciālistus, kuri spēj redzēt plašāk par saviem amata pienākumiem,” viņa uzsver.
Viens no veidiem, kā papildināt jau iegūtās zināšanas un attīstīt jaunas kompetences, ir studijas. LU Banku augstskolā no 5. līdz 20. augustam norisināsies papildu uzņemšana īsā cikla un bakalaura studiju programmās, savukārt maģistra studiju programmās – no 5. līdz 23. augustam.
Īsā cikla un bakalaura līmenī iespējams studēt profesionālajās studiju programmās “Grāmatvedība un finanses”, “Biznesa procesu vadība”, “Finanses”, “Finanšu pārvaldības informācijas sistēmas” un “Starptautiskās finanses”. Savukārt maģistra līmenī pieejamas profesionālās studiju programmas “Finanses un risku vadība”, “Inovatīvā uzņēmējdarbība”, “Uzņēmējdarbības vadīšana”, “Kiberdrošības pārvaldība” un “Starptautiskās finanses un banku darbība”. Plašāka informācija par studiju programmām un pieteikšanos pieejama tīmekļvietnē ba.lu.lv.
Katrā nozarē nepieciešamas arī specifiskas zināšanas
Līdztekus vispārīgajām prasmēm katrā nozarē tiek pieprasītas arī savas specifiskās kompetences. Piemēram, finanšu jomā nozīmīga ir risku analīze un novērtēšana, izpratne par regulējumu un atbilstību, investīcijām un kapitāla tirgu. Finanšu tehnoloģiju nozarē šīs zināšanas papildina kiberdrošība un citas prasmes.
Lūse norāda, ka uzņēmumi īpaši novērtē finanšu tehnoloģiju speciālistus, kuriem ir zināšanas arī par risku vadību. Tāpat būtiska ir arī spēja lasīt, interpretēt un pieņemt lēmumus, balstoties datos, izprast regulējumu un atbilstību un pārvaldīt tehnoloģijas plašākā nozīmē.
“Nav obligāti jābūt programmētājam, bet jāsaprot, kā darbojas produkti, API, mākoņrisinājumi un digitālie maksājumi,” norāda eksperte.
Tikmēr biznesa jomā būtiska ir stratēģiskā domāšana, cilvēku un projektu vadība, komunikācija un lēmumu pieņemšana. Visās jomās arvien nozīmīgāka kļūst arī datos balstīta lēmumu pieņemšana.
Jauno speciālistu sagatavošanā iesaistās arī darba devēji
Būtiska loma šo prasmju attīstīšanā ir arī augstskolu sadarbībai ar darba devējiem. Kā norāda Muzikante, finanšu un finanšu tehnoloģiju nozare strauji mainās, tādēļ cieša sasaiste ar industriju ļauj regulāri pilnveidot studiju saturu atbilstoši aktuālajām darba tirgus vajadzībām.
LU Banku augstskola studiju procesā iesaista nozares uzņēmumus un ekspertus, kuri piedalās studiju programmu pilnveidē, viesojas lekcijās un konsultē par darba tirgus tendencēm. Studenti apmeklē uzņēmumus un iziet obligāto praksi, kas ļauj pārbaudīt teorētiskās zināšanas reālā darba vidē un izvēlēties turpmāko profesionālās attīstības virzienu. Tā palīdz arī veidot pirmos profesionālos kontaktus un nereti paver iespēju iegūt darbu jau studiju laikā.
